Bushcraft, woodcraft, woodlore, scoutcraft… daudzi eksotiski jēdzieni, no kuriem vai griežas galva. Tomēr mūsdienās tiem visiem ir ļoti līdzīga nozīme, kurai vispiemērotākais apzīmējums ir dzīves un izdzīvošanas prasmes savvaļā.
Pirms skaidrojam, kāda ir etimoloģiskā atšķirība starp atsevišķiem angļu vārdiem (interesentiem raksta beigās), meklēsim to, kas tos visus vieno: tās ir prasmes un pieredze, kas nepieciešama dzīvei dabā, tātad nometņošana, medības, vākšana, uguns iekuršana, koksnes apstrāde, darbarīku izgatavošana, dziedniecība, orientēšanās apvidū utt. Bushcraft var būt īslaicīga (dažas dienas) vai ilglaicīga nodarbe (vairāki mēneši), vai arī tas var būt dzīvesveids (pastāvīga dzīvošana dabā). Tās būtībā ir prasmes, kas mūsu priekštečiem ļāva pēc iespējas ērtāk pastāvēt dabā. Taču mūsdienās tās lielākoties ir brīvā laika aktivitātes un vaļasprieks. Iespējams, pazīstamākais bushcraft popularizētājs ir britu instruktors un grāmatu autors Ray Mears, kura televīzijas raidījumi kļuvuši ļoti populāri un izplatījuši izpratni par bushcraft visā pasaulē. Ray Mears bieži tiek salīdzināts ar citu britu popularizētāju – Bear Grylls. Tomēr šis salīdzinājums bieži balstās uz nepareizu pieņēmumu: kamēr Ray Mears nodarbojas ar bushcraft, Bear Grylls drīzāk ir izdzīvošanas (angliski „survival“) tehniku meistars, kam ir cits mērķis: pēc iespējas ātrāk atgriezties civilizācijā, piemēram, pēc lidmašīnas avārijas, kuģa katastrofas vai apmaldīšanās savvaļā. Tas, kurš izdzīvo, nevēlas palikt dabā, jo tā konkrētajā brīdī rada apdraudējumu. Savukārt bushcraft mērķis ir pēc iespējas komfortablāka, pašpietiekama būšana dabā, izmantojot dabas resursus un iespējas. To, ka bushcraft nav domāts tikai pieredzējušiem piedzīvojumu meklētājiem, izdzīvošanas ekspertiem un bijušajiem karavīriem, apliecina Jan Malůšek – divdesmit piecus gadus vecs arhitektūras students no Brno, kurš brīvajā laikā intensīvi nodarbojas ar bushcraft jau vairāk nekā sešus gadus. Viņš mums pastāstīja par savu aizraušanos un dalījās ar fotogrāfijām (visi attēli šajā rakstā ir no viņa piedzīvojumiem): [caption id="attachment_2829" align="aligncenter" width="560"]
Jan Malůšek savā ceļojumā pa Slovākiju.[/caption] Kā tu raksturotu bushcraft? Vienkārši sakot, es uztveru bushcraft kā dabas iepazīšanu caur amatiem un prasmēm, kas ļauj mums tajā dzīvot. Manuprāt, tas sākas ar lēmumu labprātīgi pamest civilizāciju un doties iepazīt dabu, iemācīties gūt no tās visus resursus un pēc tam izmantot tos dzīvei. Tā kā to visu gadsimtu gaitā praktizēja un līdz pilnībai noslīpēja mūsu priekšteči, varam teikt, ka bushcraft ir senu amatu un prasmju apzināta apguve, kas nāk no dabas un atkal atgriežas pie dabas. Vai tev bushcraft ir drīzāk vaļasprieks vai dzīvesveids? Bushcraft kā filozofija neizbēgami izpaužas ikdienas dzīvē. Tas ir stāsts par attieksmi pret dabu un pasauli. Tā ir vēlme izzināt un mācīties, lai mana dzīve būtu pilnvērtīgāka un vienkāršāka. Praksē mēs to varam saukt par vaļasprieku, ja dzīvojam pilsētā un laiku pa laikam dodamies dabā izmēģināt dažādas tehnikas. Ja es dzīvotu pašpietiekami viensētā meža malā, es tāpat kā mani senči izmantotu bushcraft ik dienas. Tad tas vairs nebūtu vaļasprieks, bet dzīve. Un to es reiz vēlos sasniegt. Kas tevi mudina pavadīt laiku ārpus civilizācijas un apgūt dabas prasmes? Miera meklēšana prom no cilvēku trokšņa un steigas. Un vēlme iepazīt patieso pasauli sev apkārt un pašam sevi. Nevis tikai caur datora ekrānu un pārlieku tehnoloģizēto rietumu civilizāciju. Civilizāciju, kas dzīvo šķietamā labklājībā, kur neviens nejautā: kur un kā dzīvoja, nomira un tika apstrādāta visa tā rozā gaļa lielveikalā? No kurienes krānos plūst dzeramais ūdens vai kur paliek viss, ko bezrūpīgi izmetam atkritumu tvertnē? Vai dabā jūties vairāk „kā mājās“ nekā pilsētā? Katrā no tām ir kaut kas savs, un abas man ir vajadzīgas laimīgai dzīvei. Kā arhitekts es cenšos meklēt ceļus, kā sapludināt robežu starp dabu un pilsētu. Ar katru jaunu balkona kastē iestādīto augu, masīvkoka mēbeli vai pļavā ievāktu un izžāvētu ārstniecības augu es savās (pašreizējās) pilsētas mājās ienesu daļiņu tīras dabas, un tas mani priecē. Un otrādi – dodoties pastaigās dabā, es labprāt ņemu līdzi kādu „hi-tech“ aprīkojumu no civilizācijas, kas man lieti noder. [caption id="attachment_2832" align="aligncenter" width="560"]
Uguns iekuršana ar kramu un svaigu dabisko krama piepi.[/caption] Kādas prasmes ietver bushcraft? Ko visu proti tu? Ko es protu? Pašlaik jūtos diezgan pārliecināts par uguns iekuršanu ar kramu, nakšņošanu jebkurā gadalaikā un apvidū, orientēšanos ārpus civilizācijas, ūdens iegūšanu, darbu ar tehnisko kāpšanas aprīkojumu un alpīnisma pamatiem. Esmu sev izkalis medību nazi no salocīta tērauda, ieguvis ūdeni, uguni un eļļu no bērza, iemācījies apstrādāt zivis, zaķus, trušus, vistas un putnus, kā arī izaudzējis savu augļu un dārzeņu ražu. Ko vēl plāno iemācīties? Joprojām jūtos kā iesācējs. Priekšā ir vēl tik daudz kā tāda, ko iemācīties, izmēģināt un paveikt, ka, manuprāt, pietiks visam mūžam. :-) Plānoju izgatavot loku no oša koka (stumbriņš jau žūst pagrabā), apgūt uguns iekuršanas tehnikas ar loka un rokas urbi (bowdrill un handdrill) (uguns iekuršana ar loka un plaukstu palīdzību, aut. piez.), apgūt kalēja, galdnieka un koktēlnieka amatu. Vēlos aktīvi piedalīties lielāka dzīvnieka nokaušanā un apstrādē (cūka, jērs, teļš), iemācīties ģērēšanu un izgatavot paša kažokādas un ādu, lai pēc tam no tām izgatavotu noderīgus priekšmetus (jostu, ūdens blašķi, naža maksti u. tml.). [caption id="attachment_2828" align="aligncenter" width="560"]
Nažu kalšana no Damaskas tērauda.[/caption] Vai bushcraft nozīmē ekstrēmu pieredzi uz izdzīvošanas robežas? Vai ar to var tikt galā ikviens? Vispārīgi runājot: kādu sev to uztaisīsi, tādu arī iegūsi. :-) Uzdrīkstos teikt, ka bushcraft ir piemērots gandrīz ikvienam. Cik „hardcore“ jūs padarīsiet savu uzturēšanos dabā, tas ir atkarīgs tikai no jums. ☺ Manuprāt, vienīgais nosacījums ir zināma roku veiklība. Taču tie, kam tā nav dota, to var iegūt ar pacietību un treniņiem. Bushcraft jomā valda likums: nekad nepadodies! Vai dzīvošana Čehijas dabā ir prasīga? Lielākajai daļai Čehijas dabas ar patiesi mežonīgu dabu nav daudz kopīga. Vienīgās „briesmas“ no faunas mūsu mežos varbūt ir (savairojušās) mežacūkas, kurām jūs tāpat neesat ēdienkartē. Savu ekspedīciju laikā sapratu arī to, ka pie mums ir grūti pa īstam apmaldīties, jo aiz katra stūra atradīsiet kādu ciemu, mežniecību vai viensētu. Tātad dabu Čehijā neuztver kā bīstamu? Kā uz to skatās. Robeža starp „dzīvošanu“ un „izdzīvošanu“ parasti ir daudz šaurāka, nekā bieži vien atzīstam. Pietiek ziemas pārgājienā Šumavā iekrist upē: acumirklī ir izmirkušas drēbes, viss aprīkojums un nedarbojas mobilais tālrunis. Naktī temperatūra noslīd zem nulles, un mierīgs izbrauciens pārvēršas murgā. Vai arī skarbā, bet stiprinošā pieredzē, ja zināt, kā saglabāt siltumu un izžāvēt savas mantas. Bet mēs runājam par krīzes situācijām… Jā. Ja nenotiek nelaimes gadījumi, vispārīgi var teikt, ka Čehijas daba ir ļoti saudzīga pat pret nepieredzējušu apmeklētāju. No otras puses, šeit ir daudz labvēlīgāka vide mācībām. Nav riska, ka pirmajā nometņošanas reizē mani apēdīs lācis vai ka es nosalšu -40 °C temperatūrā. :-) Un ne daudzas valstis pasaulē var lepoties ar tik daudzveidīgām pārmaiņām gada cikla laikā. Tā Čehijā jūlijā pie Litovles vai Soutokas varam pieņemami simulēt subtropu džungļus, bet februārī Krkonošes kalnos piedzīvot Zviedrijas apstākļus. To mums vajadzētu pienācīgi novērtēt. [caption id="attachment_2831" align="aligncenter" width="560"]
Ziemas nometņošana.[/caption] Pastāsti par saviem interesantākajiem piedzīvojumiem. Kad pēc krēslas iestāšanās tikai ar kramu izdodas aizdedzināt krama piepi no maza zāles kumšķīša, kuru vienīgo izdevās atrast virs pusmetru biezas sniega segas un visu dienu žāvēt uz ķermeņa ar paša siltumu, tas patiešām sasilda sirdi. Apziņa, ka nav tādas dienas, kad es nevarētu pienācīgi pārlaist nakti ārpus civilizācijas, sniedz arī pārliecību. To varēju apstiprināt šā gada februārī, kad gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz -20 °C. Upju bradāšana, laišanās pa klinšu sienām ar virvi, kāpšana koku galotnēs, laušanās cauri brikšņiem, līšana pa dubļiem… tas viss paplašina jūsu robežas un parāda, vai daba var jūs apturēt vai nē. Vai bushcraft tātad ir cīņa ar dabu vai līdzāspastāvēšana harmonijā? Es sliecos uz otro variantu. Bet jāsaprot, ka daba pati par sevi nav nekāda pastaiga rožu dārzā. Barības ķēdes par to skaidri liecina. Viss dabā dzimst, dzīvo, rada pēcnācējus un mirst. Tas ir bezgalīgs cikls. Dzīvot harmonijā ar dabu nozīmē arī nogalināt, cirst kokus, art un tēst. Citādi mēs neizdzīvotu. Tomēr ticu, ka visu var darīt ar tīru sirdi. Tāpēc uzskatu, ka mēs varam dzīvot harmonijā ar dabu tādā mērā, kādā to saprotam un spējam aptvert. Vai tātad bushcraft ir saudzīgs pret dabu? Tas ir atkarīgs no katra indivīda. Var nocirst visu eglīti meža audzētavā vai arī to pašu malku iegūt, nogriežot kādu no pieaugušas egles apakšējiem zariem. Var nopļaut visus pļavas ārstniecības augus kā kombainam vai arī atstāt katru trešo bitēm un dabiskai atjaunošanās spējai. Tāpat ir ar uguni. Kāpēc gadsimtiem ilgi neviens neieviesa (izņemot retus gadījumus) aizliegumu kurināt ugunskurus mežā? Tāpēc, ka cilvēki prata rīkoties ar uguni. Nav brīnums, ka mūsdienās, piemēram, šis aizliegums ir vispārējs. Mājās mēs vienkārši pagriežam apkures termostata galviņu zem loga. Lai atgrieztos pie jautājuma… bushcraft ir ilgtspējīgs dzīvesveids. Es ņemu no dabas tik, cik man nepieciešams, un pēc nokalpošanas viss atkal atgriežas dabā. Bushcraft ir arī par mīlestību pret dabu. Ja jūs to mīlat, jūs par to rūpēsieties, nevis darīsiet tai pāri. Tātad – jā, globālā mērogā bushcraft viennozīmīgi ir viens no saudzīgākajiem dzīves veidiem uz Zemes. Vai ar „dabas prasmēm“ ir iespējams nodarboties arī ārpus dabas? Bushcraft, īpaši jau augstākā līmenī, dabu tiešā veidā nepieprasa. Tieši otrādi. Nazi bez lakts un oglēm būs grūti izkalt. :-) Protams, jo vairāk esat saskarē ar dabu, jo vieglāk un dabiskāk viss padodas. Tomēr jūs varat sēdēt uz savas lauku mājas lieveņa un grebt loku, uzbūvēt maizes krāsni dārzā vai mācīties kāpt pa mākslīgo klinšu sienu. Svarīgi ir tas, kā jūs pieejat bushcraft, nevis tas, kur to praktizējat. Vai ar bushcraft nodarbojies viens? Esmu pavadījis dabā vairākas dienas vienatnē ar domu, cik tas būs lieliski, ka atpūtīšos no visa un visiem un izbaudīšu dabu. Tomēr guvu pretēju pieredzi. Vientulība ir skumja, pārāk klusa. Nav iespējams nevienam pateikt, cik ļoti tev te patīk, ne ar vienu nevar dalīties skaistajā saulrieta skatā. Vientulība cilvēku noslēdz. Kādam tas var derēt, man nē. Katrā ziņā ne uz tik ilgu laiku. Turklāt ekspedīcijās ir labi doties vairāku cilvēku sastāvā, uz kuriem var pilnībā paļauties jau tāpēc vien, ka bushcraft nebūt nav vienkāršs un bieži vien papildu roku pāris ļoti noder. Personīgi es ar bushcraft nodarbojos kopā ar sievu (kura ir tikpat aizrautīga ☺), brāli un dažiem labiem draugiem. [caption id="attachment_2835" align="aligncenter" width="560"]
Nojumes no skujām, niedrēm un "Dakotas pavards" ar kūpinātavu.[/caption] Kādus informācijas avotus tu izmanto? Pirmā grāmata, no kuras mācījos, bija Džona Vaizemana (John Wiseman) SAS „izdzīvošanas bībele“ – Rokasgrāmata, kā izdzīvot. No viņa neticamajām zināšanām smeļos joprojām. Pēc tam Lena Kakuta (Len Cacutt) grāmata Izdzīvot! un Cīnīties!. Esmu lejupielādējis visas Bēra Grilsa seriāla Izdzīvošanas cīņa un Cilvēks pret savvaļu sērijas, kuras joprojām ar interesi skatos un izdaru daudz pierakstu. Pāris gadus vēlāk pēc drauga ieteikuma atklāju arī slaveno (Čehijā mazāk zināmo) Ray Mears. Tomēr galvenās detaļas, uz kurām balstās katra mēģinājuma veiksme vai neveiksme, seriālā parasti neietilpst. Sīkākas pamācības lielākoties atradu vietnē YouTube. Šeit kā savus paraugus noteikti minētu Mīlas kungu ar kanālu Primitivní dovednosti, Petru Bearu vai Mareku Hlibeku (Marek Chlíbek). Labprāt ar viņiem reiz tiktos personīgi un pamācītos „dzīvajā“. Ko nozīmē „būt labam“ bushcraft jomā? Tas bushcraft ir pats skaistākais. Lielākajā daļā nozaru pasaulē ir vajadzīgi tiesneši, komisijas vai eksperti, lai izlemtu, cik labs jūs esat tajā vai citā lietā. Bushcraft jomā vienīgais un visstingrākais tiesnesis ir pati daba. Tā neko nedod par velti, to nav iespējams apiet vai piekukuļot. Vai nu jūs kaut ko protat un tas strādā, vai arī ne. Parasti nekā pa vidu nav. Un tāpat kā visur: pilnību var sasniegt tikai trenējoties. Vai bushcraft balstās uz kvalitatīvu ekipējumu un „moderniem“ instrumentiem, vai arī paļaujies tikai uz dabas resursiem? Neesmu nekāds kategorisks „pirmatnējais cilvēks“ un labprāt ņemu līdzi kvalitatīvu aprīkojumu, uz kuru var paļauties. Dažas rūpnieciski ražota ekipējuma priekšrocības ar dabas materiāliem vienkārši nav iespējams sasniegt, lai cik prasmīgs jūs būtu. Taču, ja ietērpsieties Softshell un Gore-tex apģērbā, bruņosieties ar turbo šķiltavām, lampu, piepūšamo paklājiņu un telti, degli ar traukiem utt., neesmu pārliecināts, cik ciešā saiknē ar dabu jūs būsiet un ko patiesībā no tās iemācīsieties… Es ticu saprātīgam zelta vidusceļam. Kokvilna manā apģērbā joprojām uzvar, bet vajadzības gadījumam mugursomā man ir gore-tex vējjaka un tamlīdzīgi. Šodien ar bushcraft palīdzību mēs atgriežamies pie senču dzīves, taču neesam no tās atkarīgi. Tur es saskatu galveno un svarīgo atšķirību. To, ko protam, mēs varam izgatavot. Varam dzīvot harmonijā ar dabu, saudzīgi, ekoloģiski, atbildīgi, un tomēr mums ir tāda greznība kā elektroenerģija un viss, ko tā mums sniedz. Ne stingru atgriešanos pie saknēm, ne apsēstību ar moderniem tehnoloģiju sasniegumiem es neuzskatu par ceļu uz priekšu. [caption id="attachment_2833" align="aligncenter" width="560"]
Ūdens iegūšana no bērza stumbra.[/caption] Pielikums – jēdzienu nozīme un izcelsme: Woodcraft radies jau 14. gadsimtā Anglijā un apzīmē: prasmes, kas saistītas ar uzturēšanos meža vidē, mežsaimniecību un koka instrumentu izgatavošanu. [avots] Scoutcraft ir sinonīma nozīme, un tas, visticamāk, cēlies no Amerikas kolonizācijas laika 18. gadsimtā. [avots] Woodlore ir sinonīma nozīme, un senākais saglabājies ieraksts ir no 19. gadsimta beigām. Bushcraft cēlies 19. gadsimtā Austrālijā un sākotnēji apzīmē: prasmes, kas saistītas ar uzturēšanos bušā (Austrālijas ainavas tips). Mūsdienās tiek lietots kā sinonīms iepriekšējiem jēdzieniem. [avots]
