Mājdzīvnieks noteikti bagātina jūsu dzīvi, taču vienlaikus tā ir arī liela atbildība un ceļojumos nereti arī neliels sarežģījums. Ko neaizmirst, ceļojot ar mīluļiem, un kad tos labāk atstāt mājās? Esam apkopojuši svarīgākos pamatnoteikumus un vaicājuši padomu arī ekspertiem.
Veiksme uzsmaida sagatavotajiem
Bez plānošanas ceļojumā ar mājdzīvniekiem iztikt būs ļoti grūti. Ir jāsagatavojas ne tikai pašam ceļam, bet arī jāpielāgo dzīvniekiem plānotā naktsmītne (Vai viesnīcā ir atļauti mājdzīvnieki? Vai tuvumā būs vieta pastaigām?). Pašsaprotama lieta ir pietiekami barības krājumi, nepieciešamie medikamenti un viss pārējais, bez kā jūsu četrkājainajam draugam būtu objektīvi grūti.
Ieteikums: Drošības labad noskaidrojiet tuvākās veterinārās klīnikas kontaktinformāciju.
Taču padomājiet arī par cilvēkiem – noskaidrojiet pie ceļabiedriem, vai viņiem gadījumā nav alerģijas pret dzīvnieku spalvām un vai viņi ir gatavi pieņemt noteiktus ierobežojumus, kas var rasties no dzīvnieka klātbūtnes.
Ceļošanai uz lielāko daļu valstu dzīvniekiem ir nepieciešama pase vai vakcinācijas apliecība, mikročips un jo īpaši derīga vakcinācija pret trakumsērgu. Dažās valstīs prasību ir vairāk – piemēram, apstrāde pret parazītiem vai papildu vakcinācijas. Taču ir arī tādas valstis kā Īslande, kur suņiem ir jāiziet četrpadsmit dienu karantīna. Ja nedodaties turp vismaz uz mēnesi, savu četrkājaino pavadoni labāk atstājiet mājās.
Sapokojiet mantas
Vienu nelielu bagāžas vienību atvēliet tieši savam mīlulim. Neaizmirstiet paņemt guļvietu, pavadu, barību un kārumus, iemīļoto rotaļlietu vai, piemēram, dzesēšanas paklājiņu un citus noderīgus piederumus. Vienmēr parūpējieties arī par pietiekamu ūdens daudzumu.
Protams, negribas piesaukt nelaimi, taču mēdz gadīties neparedzētas situācijas. Tādēļ vienmēr ņemiet līdzi arī sava mājdzīvnieka fotogrāfiju. Tas ievērojami atvieglos identifikāciju pazušanas gadījumā. Palīdzēs arī pie kaklasiksnas piestiprināts piekariņš ar dzīvnieka un saimnieka vārdu, adresi un tālruņa numuru. Varat pievienot arī birku ar viesnīcas adresi.
Ceļošana ar lidmašīnu
Lai saņemtu tieši jūsu mīlulim pielāgotus ieteikumus, vislabāk ir konsultēties tieši ar savu veterinārārstu – vai tā būtu barošanas režīma maiņa, vai nepieciešamības gadījumā nomierinošu līdzekļu lietošana.
Vienmēr laikus noskaidrojiet konkrētā pārvadātāja noteikumus un galamērķa valstu likumus. Viena no standarta prasībām ir apliecinājums par dzīvnieka veselības stāvokli. Lielākā daļa aviokompāniju atļauj ceļot ar kaķiem un maziem suņiem īpašās pārnēsājamās kastēs, kas ietilpst zem sēdekļa.
Ieteikums: Ņemiet vērā arī sava suņa šķirni. Piemēram, brahicefālās šķirnes (suņi ar īsu purnu, piemēram, franču buldogs vai bokseris) ceļošanu panes sliktāk nekā citi.
Vislabākais risinājums, protams, ir tiešais lidojums bez pārsēšanās. Karstā laikā labāk izvēlēties rīta vai vakara lidojumu ārpus karstuma maksimuma, savukārt ziemā – drīzāk ap pusdienlaiku. Jebkurā gadījumā lidostā ierodieties laikus un lielāku mājdzīvnieku gadījumā nodrošiniet savlaicīgu reģistrāciju. Ja dzīvnieku ņemat salonā, mēģiniet reģistrāciju veikt vieni no pēdējiem. Pārpildīts izlidošanas terminālis dzīvniekam var radīt lieku stresu. Lidmašīnā labāk paziņojiet salona personālam, vai suns atrodas zem sēdekļa vai bagāžas nodalījumā.
Ceļošana ar automašīnu
Braukšanu ar automašīnu ieteicams iepriekš patrenēt. Pirms gara ceļa vienkārši aizvediet dzīvnieku īsākā izbraucienā, lai tas pierod. Taču noteikums, kas ir spēkā bez izņēmumiem: nekad neatstājiet dzīvnieku automašīnā bez uzraudzības (īpaši vasaras mēnešos pastāv pārkaršanas risks, līdzīgi kā bērniem).
Suni var novietot bagāžas nodalījumā pārnēsājamā kastē, kas ir nostiprināta pret izkustēšanos. Ja nolemjat atstāt suni automašīnas salonā, tas nedrīkst sēdēt blakus vadītājam vai pasažieriem klēpī. Tāpat uzmanieties, lai tas nebāztu galvu ārā pa atvērtu logu – pastāv traumu risks vai putekļu un netīrumu izraisītas infekcijas.
Kaķus vislabāk ievietot (tiem labi pazīstamā) pārnēsājamā kastē. Nelieliem attālumiem ir piemērotas arī īpaši mazākiem mājdzīvniekiem paredzētas somas. Šādi „ievietotu” kaķi novietojiet aizmugurējā sēdeklī vai mašīnas bagāžniekā. Neaizmirstiet par mitrumu uzsūcošu paklājiņu vai nedaudz kaķu smiltīm. Esiet piesardzīgi ar barošanu – pārēšanās vai nepiemērots laiks var izraisīt kuņģa darbības traucējumus.
Svarīgas ir regulāras pauzes – aptuveni ik pēc divām līdz trim stundām. To laikā mīluļiem sniedzam nedaudz kustību un svaiga gaisa. Tomēr ieteicams pirms paša brauciena doties ar dzīvnieku patiešām garā pastaigā. Tādējādi tas nogurs un ceļa laikā varēs atpūsties (kas noderēs gan viņam, gan jums).
Tātad pamatnoteikumi ir: nodrošināt dzīvniekam drošību (palīdzēs speciālas iemaukti vai siksna), vairot tā drošības sajūtu (aizsargāta vide, dariet zināmu savu klātbūtni, runājiet ar viņu) un parūpēties par tā komfortu (neaizmirstiet arī atbilstoši regulēt temperatūru vai radio skaļumu).
Ceļošana ar vilcienu vai autobusu
Ceļojot ar autobusu, atkal ir jānoskaidro pārvadātāja noteikumi. Parasti ir ieteicams turēt dzīvnieku pārnēsājamā kastē un nodrošināt, lai tas nenonāktu tiešā saskarē ar citiem pasažieriem, kuriem tas varētu nebūt patīkami. Parasta prasība ir arī aizsargājošs uzpurnis.
Ceļošana ar vilcienu parasti sagādā vismazāk sarežģījumu. Uzlieciet dzīvniekam uzpurni, turiet pa rokai visu nepieciešamo un drošības labad pajautājiet kupejas ceļabiedriem, vai viņiem netraucē dzīvnieka klātbūtne. Liela priekšrocība ir iespēja pastaigāties pa gaiteni vai ūdens pieejamība tualetēs.
Ieteikums: Ja ņemat suni līdzi dabā vai kempingā, vaicājiet savam veterinārārstam par efektīvu aizsardzību pret ērcēm un blusām.
Padoms noslēgumā: esiet saprātīgi!
Ja plānojat sarežģītu pārgājienu savvaļā vai ceļojumu uz tropiem, kur sviedri līst jau no acu pamirkšķināšanas vien, padomājiet – vai mīlulim patiešām nebūs labāk palikt mājās? Tas var būt pie tuviniekiem, kuri labprāt pieskatīs, vai, piemēram, specializētās suņu viesnīcās.
Mēs jautājām ekspertiem
Rudolfs Desenskis (Rudolf Desenský), suņu psihologs:
„Katru suni satrauc tas, ko tas nepazīst un ko piedzīvo pirmo reizi. Stresa līmenis pieaug līdz ar vecumu un pareizas socializācijas trūkumu. No tā izriet, ka suņi, kuri pastāvīgi kontaktējas ar svešiem cilvēkiem un kuru saimnieki tos ņem līdzi teju visur, nepiedzīvos tik lielu stresu no ceļošanas kā suņi, kuri gandrīz netiek „ārā no mājas” un kuri nesatiekas ar svešiniekiem. Galu galā autobusā vai vilcienā jūs neesat vieni, pat ap automašīnu, piemēram, degvielas uzpildes stacijā, pārvietojas citi cilvēki. Ja suns nav pieradis pie kontakta ar svešiem cilvēkiem, apkārtējo cilvēku kustība viņam radīs stresu.
Visgrūtāk suņiem klājas, ceļojot ar lidmašīnu, kur jo īpaši ar lielākiem suņiem, kuriem nav atļauts atrasties salonā, darbosies lidostas personāls. Tāpēc ir nepieciešams, lai suns būtu radināts pie tieša kontakta ar visdažādākajiem cilvēkiem, jo piesardzīgs, bailīgs suns cilvēku kustību vai kontaktu ar viņiem nevajadzīgi uztvers kā problēmu.
Arī pašu ceļošanu ir iespējams trenēt. Manā barā ir vairāki suņi, kuriem sākumā nepatika braukt ar auto. Šos suņus vedu visur, piemēram, arī iepirkties, kur tie gaida mani automašīnā ar pavērtiem logiem. Vispirms braucu uz vietām, kur no veikala varu redzēt suņus automašīnā, vēlāk atstāju tos automašīnā vienus, kad dodos tikai nelielos pirkumos. Pēc kāda laika tie iemācās pagulēt arī manas ilgākas iepirkšanās laikā lielveikalos. Tomēr vasaras periodā automašīnā nedrīkst turēt aizvērtus logus, jo transportlīdzeklis dažu minūšu laikā pārvērstos par karstu cepeškrāsni un jūsu suns varētu zaudēt dzīvību. Pēc kāda laika maniem suņiem ceļošana iepatikās, un man drīzāk bija jāuzmanās, lai neaizmirstu aizvērt auto durvis. Viņi būtu gatavi automašīnā dzīvot.
Ceļojot ar lidmašīnu, atrodiet atsauksmes par aviokompāniju un to, kā tā izturas pret dzīvniekiem. Bieži vien var lasīt, ka dažas kompānijas nav īpaši draudzīgas pret suņiem, ir pat gadījumi, kad suņi gājuši bojā.”
Irena Červenīkova (Irena Červeníková), e-veikala Iridog.cz īpašniece:
„Ceļojot ar suni, mēs varam saskarties ar vairākām situācijām, kas varētu apdraudēt mūsu mīluļus. Droši vien visbiežāk tie ir transportlīdzekļi, grūti izejamas vietas izbraucienos vai apkārtējo cilvēku neizpratne. Ja braucam, piemēram, ar velosipēdu, kur pastāv risks, ka sunītis aizskries uz ceļa vai ielēks tieši zem riteņa, ir labi, ja tas ir piesprādzēts un atrodas drošībā suņu pārnēsāšanas somā (ķengursomā) vai citā transportēšanas ierīcē. Izbraucienos un pārgājienos kalnos, kur nereti gadās asas, akmeņainas vietas vai dubļaini un slideni posmi, savukārt pastāv paslīdēšanas un savainošanās risks.
Paturēt savu mīluli kontrolē ir nepieciešams arī automašīnā, vilcienā vai sabiedriskajā transportā. Ne visi cilvēki ir dzīvnieku mīļotāji, un baiļu dēļ varētu ciest gan sunītis, gan citi pasažieri. Tāpēc ir praktiski novērst šādus atgadījumus ar suņu somu vai ķengursomu palīdzību (protams, mazo un vidējo šķirņu gadījumā). Tās optimālo izmēru viegli noteikt pēc informācijas par šķirni un konkrētā suņa muguras garuma.
Ceļojot ar mājdzīvniekiem, mums, protams, galvenokārt būtu jāpievērš uzmanība tādām ierastām lietām kā dzeršanas režīma ievērošana (mūsdienās jau ir iespējams iegādāties arī ceļojumu ūdens bļodiņas, kas šūtas no ūdensnecaurlaidīgiem tekstilmateriāliem. Tās ir kompaktākas par metāla vai plastmasas bļodiņām).
Tāpat karstās dienās mums vajadzētu sekot līdzi tam, vai dzīvnieks nepārkarst. Dažas šķirnes ir jutīgākas nekā citas un tām nepieciešams vairāk dzesēties. Tas ir saistīts arī ar vecumu. Jo vecāks ir mūsu suns, jo rūpīgāk mums tam būtu jāseko līdzi ceļojuma laikā un jārūpējas, lai tam nekā netrūktu. Tāpat mums vajadzētu spēt izvērtēt, vai izbrauciens sunim ir piemērots un vai tas neradīs tam nepatīkamas sajūtas. Suni, kuram nepatīk cilvēki, mēs noteikti neņemsim uz svētku tirdziņu vai pasākumiem, un tādu, kuram tikko veikta operācija, noteikti nevedīsim fiziski smagās pastaigās.”
