Marcelu varat pazīt no ceļojumu bloga El Mundo, kur viņš ar saviem lasītājiem dalās iespaidos, iedvesmā un praktiskā informācijā, kā arī intervijās ar citiem ceļotājiem. Un, tā kā viņš pavisam drīz atkal dodas jaunā piedzīvojumā, mēs noskaidrojām, ko viņš plāno un bez kā ceļā nespēj iztikt.
Ceļošana jums ir kļuvusi par sirdslietu tik lielā mērā, ka sākāt par to rakstīt blogu. Vai jūsu pieraksti galvenokārt kalpo kā iedvesma citiem, vai arī tā ir sava veida ceļojumu dienasgrāmata jūsu paša vajadzībām?
Tas ir apmēram 50 pret 50. Priecājos, kad blogu izlasa ceļotājs iesācējs un gūst iedvesmu vai, pamatojoties uz manu blogu, saplāno savu ceļojumu. Rakstu sava prieka pēc, un pēc gadiem ir interesanti lasīt savus stāstus.
Pašlaik jūs atkal kaut kur pošaties. Vai pastāstīsiet mums, kad un kurp, un ar ko šis ceļojums atšķirsies no iepriekšējiem?
Uzreiz 2018. gada sākumā lidoju uz Limu Peru un no turienes došos trīs mēnešus ilgā, gandrīz 5000 km garā ceļojumā uz kontinenta dienvidiem. Tas būs atšķirīgs ar to, ka būs mans garākais un drosmīgākais ceļojums. To veikšu viens pats, izmantojot visus iespējamos transportlīdzekļus. Ļoti gaidu Patagoniju, kuru vēlos izbraukt ar velosipēdu, kā arī augsto Andu kalnu un vulkānu iekarošanu. Turklāt ceļojuma laikā vēlos uzrakstīt grāmatu par ceļošanu.
Garš ceļojums prasa rūpīgu plānošanu. Cik ilgi tam gatavojaties un ko visu šāda sagatavošanās ietver?
Godīgi sakot, jo vecāks kļūstu, jo vairāk gatavojos. Pirms 7 gadiem vasaras brīvlaikā devos strādāt uz Floridu. Pēc pāris dienām man piezvanīja draudzene no Aļaskas, lai dodos strādāt pie viņiem. Paņēmu pasi un nākamajā dienā peldbiksēs un t-kreklā drebēju Ankoridžas lidostā. Savam trīs mēnešu ceļojumam uz Dienvidameriku gatavojos jau gandrīz gadu. Tas viss sākās ar bezalgas atvaļinājuma pieprasīšanu, aviobiļetes rezervēšanu, vakcināciju, aprīkojuma iegādi – no guļammaisa līdz ūdens attīrīšanas tabletēm. Mana mugursoma ir tikai 60 litru ietilpīga, un ievietot tajā visu nepieciešamo būs patiešām sarežģīti.
Vai ir kāda lieta, bez kuras jūs nekad nekur nedotos?
Pirms došanās ceļā vienmēr pārbaudu, vai man ir pase, tālrunis un maksājumu kartes. Visu pārējo var nopirkt jebkur. Turklāt ceļojumos vienmēr ņemu līdzi savu ceļotāja kreklu, kas ar mani ceļo visur.
Kad jūs īsti sapratāt, ka ceļošana ir tas, kas jūs piepilda?
Droši vien mana pirmā Peru ceļojuma laikā pirms 5 gadiem. Līdz tam ceļoju tikai pa Eiropu un kādu gadu pavadīju praksē ASV. Taču Peru, visticamāk, bija "life changing experience". Pēkšņi sajutu, cik ļoti mūsu rietumu pasaule atšķiras un ka normalitāte ir ļoti relatīva. Mums ir tikai viena dzīve, un lielākā daļa no mums dzenas pakaļ lietām, kas pat nav vajadzīgas vai pieder tikai sociālā statusa dēļ. Ceļošana man personīgi sniedz milzīgu brīvības sajūtu. Mugursomā man ir visa mana dzīve, un tomēr man nekā netrūkst.
Kurš ceļojumu piedzīvojums jums līdz šim ir bijis visintensīvākais?
Grūti pateikt, kurš bija visintensīvākais. Droši vien tie bija mirkļi, kad baidījos par savu dzīvību. Birmā mums bija motocikla avārija. Mūsu taksists neizņēma līkumu, un mēs lidojām tieši betona sienā. Tajās sekundēs visa mana dzīve pazibēja acu priekšā. Brīnišķīgas atmiņas man ir no Kostarikas, kur apciemojām Pēteri no Slovākijas, kurš koku galotnēs bija uzcēlis māju. Trīs dienas pavadījām ar viņu Kostarikas džungļos un klausījāmies viņa dzīvesstāstos. Spēcīgs piedzīvojums bija peldēšana ar brūnajām haizivīm. Mūsu kapteinis iemeta ūdenī gaļas gabalu, un, kad haizivis nereaģēja, tikai noteica, ka tās ir paēdušas un tas ir droši.
Līdztekus tam, ka ceļošana jums sagādā prieku, jūs sniedzat arī maksas konsultācijas. Vai mūsdienās, kad visa informācija internetā ir pieejama bez maksas, ar to ir iespējams kļūt bagātam, respektīvi, vismaz nopelnīt iztiku?
Ir ceļotāji, kuri ar konsultācijām pelna iztiku, un daži ārvalstu blogeri, kuri ar saviem blogiem ir kļuvuši bagāti. Manas konsultācijas galvenokārt izmanto draugi un paziņas, no kuriem es, protams, neko neņemu. Lielākos ienākumus dod komerciālu rakstu rakstīšana un publicēšana.
Jūsu moto "Travel more, buy less" liecina par jūsu tieksmi pēc minimālisma. Tam, ka piedzīvojumi ir vērtīgāki par materiālām lietām, mēs piekrītam. Bet vai, jūsuprāt, to dēļ ir nepieciešams ceļot pāri puspasaulei? Vai cilvēkiem nevajadzētu drīzāk mācīties priecāties par ikdienas sīkumiem un baudīt dabas skaistumu sev apkārt? Galu galā, piemēram, tieši Slovākijas kalni ir tik skaisti…
Pilnībā piekrītu. Ir jāpriecājas par sīkumiem, un es sev to atgādinu katru dienu. Esmu nācis no Liptovas, un pret Slovākijas kalniem man ir liela cieņa un respekts. Tāpēc katru gadu vairākas nedēļas pavadu Tatros. Mani vienmēr ir valdzinājušas tāles, daba un augsti kalni. Dienvidamerika ir mana sirdslieta galvenokārt kultūras, dabas un spāņu valodas dēļ, kas man ļoti patīk. Patagonija, uz kuru dodos, ir mans lielais sapnis jau kopš bērnības, un domāju, ka tagad ir īstais laiks šo sapni piepildīt.
Paldies par jūsu laiku un atsaucību, un novēlu laimīgu ceļu!
Vai novērtētu iedvesmu dāvanām, kuras piedzīvojumu meklētāji ar sirdi un dvēseli noteikti novērtēs? Marcelu ceļam aprīkojām ar Nalgene pudeli un pārbaudītiem Deuter zīmola aksesuāriem.
