Kalni visu cauru gadu ir liels vilinājums tūristiem, ģimenēm ar bērniem un aizrautīgiem sportistiem. Tomēr retais zina, kā apvidū, slēpošanas trasē vai distanču slēpošanas maršrutā sniegt pirmo palīdzību. Tāpat ne katrs ir pārliecināts par to, ko darīt, ja ceļā uz virsotni savainojas pats vai kāds no grupas dalībniekiem. Kā rīkoties šādā krīzes situācijā?
Augstkalnu pārgājiens, ferata, pastaiga vai rīta izbrauciens ar slēpēm pa svaigu sniegu var pārvērsties vienā sekundē. Un jūs nonāksiet liela izaicinājuma priekšā – kā palīdzēt cietušajam un vienlaikus neapdraudēt sevi?
Visefektīvākā profilakse = atbilstošs aprīkojums
Pats galvenais noteikums ir neko nenovērtēt par zemu. Un tas attiecas ne tikai uz rīcību, bet arī uz aprīkojumu. Jūs nekad nezināt, kad lēzena taka pārvērtīsies slidenā, stāvā nogāzē. Iegādāties un sportošanas vai pārgājienu laikā ņemt līdzi ceļojumu aptieciņu, kurā atrodas visnepieciešamākais aprīkojums aprūpei, ir absolūts pamats. Ja neesat pārliecināti, kam jābūt labi nokomplektētā aptieciņā un kā to izvēlēties, sniegsim padomu rakstā Kā izvēlēties un nokomplektēt aptieciņu.
Aptieciņas saturu pielāgojiet arī brauciena dalībniekiem – īpaši viņu vecumam un skaitam. Ja plānojat doties ceļā kopā ar bērniem, būs vēlams paņemt līdzi tieši bērniem paredzētus medikamentus. Gadījumā, ja mērķis ir iekarot virsotnes citā kontinentā, noteikti ir vērts padomāt arī par to, kā ar aptieciņu ceļosiet – piemēram, ar lidmašīnu. Visiem medikamentiem vienmēr pārbaudiet derīguma termiņu un uzglabājiet tos saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
Ne vasarā, ne ziemā nedrīkst aizmirst mugursomā ielikt ne tikai jau pieminēto aptieciņu, bet arī jaku, cepuri, cimdus un lietusmēteli. Jo arī lielākā augstumā jūs var pārsteigt negaiss. Pietiekams ēdiena un dzēriena daudzums visam izbraucienam ir pašsaprotams, tāpat kā ikdienā lietojamie medikamenti.
Pat ja negribas nest neko lieku, noteikti neaizmirstiet dokumentus, veselības apdrošināšanas karti, ceļojumu apdrošināšanu (dodoties pārgājienā ārzemēs un kalnos virs 3000 m v.j.l., tā ir obligāta prasība), ārējo akumulatoru, svilpi un lukturīti. Noderēs arī papīra karte, jo dažreiz GPS signāls var pazust un reizēm nav uzticamas arī tūrisma taku norādes.
Pirms pirmā slēpošanas brauciena vai došanās tūrisma takā noskaidrojiet vietējā kalnu glābšanas dienesta tālruņa numuru. Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numurs ir 112. Centieties arī nekad nedoties ceļā vienatnē.
Ja tomēr kaut kas notiek
Pirmais noteikums — nenovelciet cietušajam ķiveri un slēpju zābakus, nedodiet viņam dzert. Nekad neatstājiet viņu vienu, ja vien neesat vienīgais tuvumā un nav jādodas pēc palīdzības. Noskaidrojiet viņa stāvokli, pārbaudiet samaņu un elpošanu, turklāt ne tikai vizuāli, bet arī ar pieskārienu; sarunājieties ar viņu, ja viņš ir pie samaņas. Ja viņš neelpo, nekavējoties jāsāk atdzīvināšana (reanimācija).
Ja esat pakļauti stresam, noderīga var būt pirmās palīdzības karte, kurā īsumā izskaidrots, kā rīkoties, sniedzot pamata pirmo palīdzību. Karti var izdrukāt un ielikt aptieciņā vai saglabāt tālrunī. Ārkārtas situācijā Čehijas teritorijā iespējams izmantot telefoniski asistētu pirmo palīdzību. Neatliekamās palīdzības dispečeri pa tālruni soli pa solim norādīs, kas un kā jādara.
Pirmo palīdzību var atvieglot arī informatīvās SOS zīmes, kas jau ir standarta elements lielākajai daļai zīmolu Deuter, Rab un Lowe Alpine tūrisma mugursomu, lielo mugursomu un skialp mugursomu.
Kas attiecas uz slēpošanu, biežākās traumas ir lūzums, ceļa locītavas mežģījums, elpas trūkums vai deguna asiņošana. Salauztu vai mežģītu locekli nekad nemēģiniet atgriezt sākotnējā stāvoklī, tikai ar šalli piestipriniet to pie slēpes vai nūjas. Elpas trūkums mēdz būt šoka simptoms, tāpēc nomieriniet cietušo un nodrošiniet pietiekamu siltumu, piemēram, kaut uz brīdi iedodot savu jaku.
IETEIKUMS: Dažas sporta mugursomas ir aprīkotas ar iebūvētiem lietus pārsegiem un izņemamiem putu sēdekļu paliktņiem. Ārkārtas situācijā tie var palīdzēt vismaz kā pagaidu izolācija un noturēt cietušo daļēji sausumā un siltumā.
Deguna asiņošanu var apturēt, noliecot galvu uz priekšu un saspiežot nāsis aptuveni 10 minūšu intervālos. Dažreiz rodas arī vaļēja brūce, nosedziet to ar sterilu marles pārsēju. Nenovelciet savus cimdus, ja neesat paspējuši uzvilkt gumijas cimdus no aptieciņas, tādējādi pasargājot sevi no infekcijas. Apsaldējumus sildiet ar savu elpu, apsaldētos roku pirkstus ievietojiet padusēs.
Pirmkārt meklējiet tālruni
Ja nav nepieciešams uzreiz sākt atdzīvināšanu, pēc iespējas ātrāk zvaniet kalnu glābšanas dienestam. Sniedziet pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu — viedtālruņi spēj parādīt koordinātas. Grūti pieejamā apvidū pievērsiet sev uzmanību ar svilpi (sporta mugursomām tā visbiežāk atrodas uz krūšu siksnas sprādzes) un lukturīša mirgošanu. Reizēm cietušais slēpotājs paliek guļot aiz kalna kores – tādā gadījumā korē sniegā jāiesprauž slēpju nūjas krusta formā, lai nākamie slēpotāji uzmanītos un nenotiktu vēl lielāka nelaime.
Ja nav sakaru zonas, mēģiniet pāriet uz citu vietu uztveršanas zonā, vai arī nāksies doties pēc palīdzības kājām. Šādā gadījumā stabilizējiet cietušo un dodieties ceļā. Kalnu glābšanas dienesta bāzes kartē parasti ir atzīmētas ar sarkanu krustu.
Palīdzēt savainotam tūristam vai slēpotājam nav viegli, un tikt galā ar stresu un apjukumu par to, ka jāsniedz pirmā palīdzība, ir varbūt vēl grūtāk. Ideāls risinājums ir atsvaidzināt atmiņu vai apmeklēt pirmās palīdzības kursus vēl pirms došanās uz kalniem vai apvidū. Sagatavojoties laikus, šādā saspringtā situācijā jūs noteikti neapjuksiet! Pirmās palīdzības kursus sabiedrībai parasti rīko gan reģionālās slimnīcas, gan organizācijas, piemēram, ZDrSEM vai Čehijas Sarkanais Krusts.
Fotoattēlu avots: pixabay.com
atjaunināts: 2024
