Tā nu es iegādājos Osprey Variant 52 L – mugursomu, kas izskatās tā, it kā to būtu veidojis Ronijs Plesls (Rony Plesl), ja vien viņš darbotos āra aprīkojuma jomā. Tā ir parocīga (un ne tikai) alpīnisma mugursoma ar tik daudzām noderīgām funkcijām, ka sākumā varbūt pat nezināsiet, kā tās visas izmantot.
Lieliska mugursoma visiem apstākļiem, bet galvenokārt alpīnismam
| Priekšrocības | Trūkumi |
|---|---|
| + mazs svars | - tikai viena piekļuve nodalījumam |
| + putu muguras daļa komfortam arī garākos pārgājienos | - muguras daļa nav regulējama (man tas netraucē, bet kāds to varētu uzskatīt par trūkumu) |
| + daudz alpīnisma uzlabojumu un funkciju | - trūkst lietus pārsega |
| + dzelkšņu kabata no ļoti izturīga materiāla | - augstāka iegādes cena |
| + dizains jums piestāvēs | - svilpe uz krūšu siksnas ir apgriezta kājām gaisā |
Neesmu pieticīgs, un Kestrel 68, kas man mājās karājas pie sienas, maniem pārsvarā divu līdz trīs dienu braucieniem ir nedaudz par masīvu. Turklāt Kestrel nav centrālo savelkošo siksnu, kas puspiepildīta tilpuma gadījumā iekšējo maisu savilktu šaurākā skurstenī, tāpēc nolēmu izmēģināt kaut ko nedaudz mazāku, vairāk orientētu uz vertikālu pārvietošanos un tādējādi arī vairāk pielāgotu tādu lietu pārnēsāšanai kā virve, dzelkšņi, ledus cirtņi, kāpšanas kurpes, atvilces un visi alpīnisma dzelži kopumā.
Mugursoma ir patiešām superviegla, lai gan tā ir aprīkota ar komfortablu muguras paneli ar noņemamu alumīnija rāmi. Ar izmēriem 74 x 34 x 28 cm tā sver tikai 1,53 kg. Tas gan, protams, nenozīmē, ka, saliekot tajā mantas ar kopējo svaru 15 kg, tā to noslēpumainā veidā absorbēs un novērsīs.
Pat pilnībā piekrautas mugursomas nēsāšanu var diezgan labi atvieglot ar pareizu plecu siksnu un gurnu jostas regulēšanu. Pateicoties tam, lielāko daļu svara nesīsiet uz gurniem un pēc divdesmit kilometru gājiena nebūsiet pilnībā nomocīti. Gadījumā, ja skaitāt katru gramu, gurnu jostu var noņemt, vienkārši izvelkot to no konstrukcijas. Tomēr, ja pārgājiena laikā pārvarēsiet kādus augstuma metrus, atbrīvoties no gurnu jostas nav tā labākā doma.
Kas slēpjas iekšpusē?
Piekļuve galvenajam nodalījumam atrodas mugursomas augšpusē, un tā ir vienīgā atvere, caur kuru var piekļūt mugursomai un to piepildīt. Pats nodalījums ir noslēdzams ar savelkamu auklu, kuras lietošanai noteikti nav vajadzīga instrukcija, un tomēr ar to var ērti rīkoties arī cimdos.
Apakšējās piekļuves nodalījumam mugursomai nav tāpēc, ka priekšpusē atrodas ārējā pastiprinātā kabata dzelkšņiem un citam aprīkojumam, kas vienu no visvairāk noslogotajām mugursomas daļām palīdz pasargāt no laikapstākļu kaprīzēm un noberzumiem. Video un attēlos tas nav īpaši redzams, taču, kad pirmo reizi ieraudzīju šo risinājumu, nodomāju, ka tikai liels asprātis varēja izgudrot auduma kabatu dzelkšņiem. Tā taču tiks sadurstīta! Bet visa kompresijas kabata ir pastiprināta (nezinu precīzi ar ko, varbūt ar kevlaru?), labi noslēdzama un pietiekami izturīga pret rupju apiešanos, nolikšanu uz akmeņiem un citiem nelieliem negadījumiem, kas var atgadīties kāpšanas vai nekāpšanas laikā.
Mugursomas apakšējā daļā abos sānos ir izvietotas kabatas, kas nav īpaši elastīgas, un tas ir nedaudz žēl, jo, ja mugursomu piekrausiet līdz malām, tajās diez vai vēl kaut ko ieliksiet. Un, kad saku neko, tas nozīmē, ka tur vairs neietilps pat pirksts, kur nu vēl ūdens pudele. Tāpēc es to risinu tā: ja jau minētajā lielajā kabatā nav dzelkšņu vai cita apjomīgāka aprīkojuma, pudeli lieku tur. Galu galā tur ir pietiekami daudz vietas un pudele neizkritīs, jo visu kabatu var pievilkt ar kompresijas siksnām, kas vienlaikus savelk visu mugursomas augšdaļu – ļoti labs risinājums.
Jostas un cilpas...
Uz gurnu jostas atradīsiet lieliskas cilpas, kas būtībā ir tādas pašas kā uz kāpšanas iekares. Ja kāpjat ar mugursomu un esat uzvilkuši iekari, droši vien labi zināt, ka gurnu josta (ja tā ir aizsprādzēta) parasti traucē piekļūt instrumentiem. Variant 52 katrā pusē ir viena cilpa, uz kuras var novietot pietiekami daudz aprīkojuma. Pēc tam vienkārši pievelciet jostu, lai šo smagumu nenestu tikai uz pleciem un tas negāztu jūs kā saulespuķi, un varat kāpt kā kungi.
Vēl divas papildu cilpas noder mugursomas piestiprināšanai drošināšanas stacijā, kas arī ir ļoti praktiski, jo viena cilpa, kas parasti atrodas aizmugurē pie vāka, nav paredzēta tādai mugursomas celtspējai un varētu pārtrūkt. Labākajā gadījumā mugursoma nokristu tieši zem klints, sliktākajā – līdz pat ielejas dibenam. Lai piestiprinātu mugursomu drošināšanas stacijā, gan ir nepieciešamas savas karabīnes un atbilstošs pagarinājums ar papildauklām, citādi skatīsieties uz šīm trim cilpām bezjēgā. Lai gan mugursoma ir ērta, pat pusstundu sēdēt drošināšanas stacijā ar gandrīz 15 kg smagu kravu un gaidīt draugu, kamēr viņš uzkāps pie jums, nav diez ko ērti, drīzāk otrādi. Tāpēc uzmanieties no tā.
Uz gurnu jostas kāds varētu ilgoties pēc kabatiņas sīkumiem, kāda dažiem modeļiem mēdz būt. Personīgi man tā šķiet lieka, jo tālruni ielieku bikšu kabatā, atslēgas piekaru pie mazās karabīnes vāka augšējā kabatā, tāpēc tās nekad nepazaudēšu, un nazis? Nu, ja esmu īsts dabas bērns, tad nazis ar visu asināmo man visticamāk būs tieši pie jostas.
...un citas siksnas un cilpas
Lieliska ir arī virves siksna, ko pārliekat pāri aizvērtajam vāka pārsegam – FlapJacket™. Virve neizkritīs pat tad, ja jau iepriekš būsiet noņēmuši augšējo vāku. Brīvos virves galus var aizbāzt aiz augšējām kompresijas siksnām ar fiksējošajām manšetēm, tāpēc tie neatbrīvosies un turēsies ļoti stingri. Ja līdzi neņemat virvi, bet, piemēram, tikai parastu paklājiņu, varat to ievietot arī tur, jo mugursomai nav īpašu siksnu paklājiņiem. Tomēr ar to var tikt galā arī paša spēkiem. :)
Bet, ja ir piestiprināts arī augšējais vāks, neliela problēma būs tā, ka vāks nepieguls mugursomai un nedaudz atstāvēs. Taču arī to var salīdzinoši viegli atrisināt, atbrīvojot siksnas, kas tur vāku pie mugursomas korpusa, un tādējādi faktiski vienkārši paceļot visu vāku augstāk. Nekas nebūs jāliec vai ar spēku sarežģīti jāsavelk.
Galvenās kompresijas siksnas turklāt ir pietiekami garas, tāpēc redzams, ka ražotājs ar šādu lietošanas variantu acīmredzami rēķinājies. Ja tomēr esat augstākās klases estēti, jums tas droši vien ne pārāk patiks, jo nepilnīgi aizvērts vāks, zem kura atrodas paklājiņš, neizskatās diez ko pievilcīgi. Tāpat jāuzmanās, lai nelielas neuzmanības dēļ kaut kur neaizķertos (vilcienā aiz roktura vai jebkā cita, kas atrodas ceļā) un kaut ko nenorautu.
Osprey Variant draudzējas ar ūdeni
Mugursomā atrodas kabata dzeršanas sistēmai un pie vāka ir arī atvere caurulītes izvadīšanai. Kad man ir pilnībā piekrauta soma, par labāko risinājumu ir izrādījies novietot savu Camelbak virs visām mantām, nevis par katru cenu to stūķēt attiecīgajā kabatā. Ja ejat vairākas stundas un izzerat visu tās saturu, tad atkārtotas uzpildīšanas laikā viss sarežģīti jāizņem laukā, lai dzeršanas sistēmu atkal ievietotu atpakaļ, kas reizēm ir īsta elle. Manā izpildījumā rīkoties ir vieglāk, nekas ceļā nedzesē muguru un man arī nav baiļu, ka dzeršanas sistēma lielā spiediena dēļ pārplīsīs un nopludinās visu mugursomas saturu. Un, kad visu ūdeni izdzeru, varu to arī viegli un ātri papildināt.
Viens neliels mīnuss mugursomai ir tas, ka tai nav integrēta lietus pārsega, tāpēc tiem, kas bez tā nevar iztikt, tas būs jāiegādājas atsevišķi. Mugursoma gan ir izgatavota no izturīgiem materiāliem (210D nylon shadow box un 210D high tenacity nylon), tomēr ceļojumā uz Jesenīkiem, Beskīdiem un Lielo Fatru es labāk izmantoju lietus pārsegu no sava Kestrel. Tomēr man tas bija jāsavelk, jo starp abām mugursomām ir diezgan liela izmēru atšķirība. Protams, varēju iet arī bez lietus pārsega, taču negribēju riskēt, ka manas mantas izmirks, un pēc vairāku stundu pārgājiena lietū pārģērbties no slapja slapjā tikai tāpēc, ka vienu lietu būtu atstājis nejaušības varā.
Krāsas, krāsas, krāsiņas
Kas attiecas uz izskatu un krāsu, personīgi man vairāk patika melnā un zilā kombinācija, taču arī sarkani oranžais variants nav peļams. Tomēr praktiskāka ir melnā, kas arī dzīvē ir tikpat tumša kā attēlā. Kad mugursoma nosmērējas, tas nav tik pamanāmi kā zāles vai sūnu/ķērpju traipi uz sarkanas mugursomas.
Ja ar mugursomu kāpjat vai aktīvi (bieži un regulāri) staigājat pa kalniem, tā nosmērēsies neatkarīgi no tā, vai to vēlaties vai ne – te to noliekat, tur atbalstāties, vilcienā noliekat uz grīdas vai ar to iespiežaties autobusā. Pat ja ar to „tikai” kāpjat, pēc kāda laika tas būs redzams. Priekšrocība gan ir tāda, ka nosmērēšanās gadījumā to var viegli notīrīt. Es personīgi izmantoju tīrīšanas aerosolu āra apģērbam vai klasiski remdenu ūdeni ar nedaudz ziepēm un sūkli vai drānu.
Kādi tad ir plusi un mīnusi?
Droši vien ir lieki minēt lietas, kas šai mugursomai ir kopīgas ar daudziem citiem modeļiem, piemēram, ka tai ir vieta dzeršanas sistēmai, integrēta svilpe uz krūšu siksnas, pastiprināta trīspunktu sistēma, vairākas cilpas un kabatas aprīkojuma piestiprināšanai vai uzglabāšanai vai ka tai ir daudz siksnu teju visa iespējamā regulēšanai. Es ar šo mugursomu esmu ārkārtīgi apmierināts.
Tajā ietilpst viss, kas man nepieciešams, un mugura man nesāpēja ne pēc vairāk nekā piecdesmit kilometru garā Lielās Fatras pārgājiena, ne pēc kāpšanas Slovākijā. 52 litru tilpums ir pietiekams gan vienas dienas izbraucieniem, gan vairāku dienu ceļojumiem vai pārgājieniem. Tas ir lielisks sabiedrotais un laba investīcija ekipējumā, kas jums atmaksāsies, turklāt ne tikai daudzu unikālu dzīves piedzīvojumu veidā.
Autors: Honza Kaděra
foto: ospreyeurope.com, instagram Osprey
