Majestātiski, cienījami, seni. Tā varētu aprakstīt augstākos Čehijas kalnus – Krkonoši. Nav brīnums, ka tieši šeit pirms 56 gadiem tapa mūsu pirmais nacionālais parks. Nu ko, kāpēc vēl kavēties? Kalniem laika pietiek, bet cilvēkam nē, jo īpaši mūsdienu straujajā ritmā. Tāpēc ieeļļojiet peles ritentiņu, mūs gaida kārtīgs kāpiens! Visa maršruta garums: 45 km (maršruta karte) Pārgājienā dosimies no pašas kalnu sirds – no Špindlerūvmīnas. Pa Vodovodni un Stara vozova cestas takām nedaudz aizelsīsimies, bet tāpēc taču esam devušies kalnos, vai ne? Nemaz nepamanījām, un jau stāvam uz kores (ceļošanas priekšrocības ceļojumu emuārā!)... esam uzkāpuši noslēpumainajā Kotel kalnā. Šeit iesaku nelielu novirzi uz Harrachovi akmeņiem, kur pavērsies iespaidīgs skats gan uz pašu Kotel kalnu, gan uz Kotelní jámy – divām milzīgām šļūdoņa ieplakām. Ar to līdz pat 45° stāvajām nogāzēm tās ir bieža lavīnu norises vieta. Varat iegriezties arī pakalnā Vrbatovo návrší, kur cita starpā atradīsiet pieminekli diviem čehu sportistiem Vāclavam Vrbatam un Bohumilam Hančam, kuri 1913. gadā Krkonošē nosala.
Augšup, lejup gar ūdenskritumiem
Sarkanā marķējuma taka mūs drīz aizvedīs pie Čehijas augstākā ūdenskrituma – Pančavas ūdenskrituma. Ūdens šeit kaskādē gāžas no iespaidīga 148 metru augstuma lejā uz Labský důl ieleju, no kuras paveras viens no grandiozākajiem skatiem Krkonošē (piemēram, no Ambroža skatupunkta). No daudzajiem citiem ūdenskritumiem, kas novada ūdeni uz Labský důl, pieminēšu vēl Elbas ūdenskritumu zem kalnu mītnes Labská bouda, kuru var vērot no skatu platformas.
Bet no kurienes rodas viss šis ūdens? Tas iztek purvājos un mazos avotos, kas izkaisīti pa Pančavas, Mumvalas un Labská louka pļavām. Tieši šeit iztek arī viena no lielākajām Eiropas upēm – Elba. Tās izteka atrodas 2 km attālumā no Elbas ūdenskrituma, un uz to ved plata taka.
Tā mūs pavadīs vēl kādu laiku gar robotās virsotnes Violník pakāji. Nedaudz tālāk aiz tās pavērsies elpu aizraujošs skats uz vēl vienām milzīgām ledāja ieplakām – Malá un Velká Sněžná jáma. Otrā minētā ir iespaidīgus 300 metrus augsta un 600 metrus plata. Pēc tam apiesim majestātisko kalnu Vysoké kolo – mūsu ceturto augstāko virsotni.

Kores maršruts jūs tālāk vedīs pāri kalniem Velký šišák, Mužské kameny un Dívčí kameny (kuru virsotnēs atradīsiet visdažādāko formu dēdēšanas klintis) gar nodegušo kalnu namiņu Petrova bouda līdz pat pārejai Slezské sedlo, kur varat ieturēt maltīti kādā no vietējiem restorāniem.
No šejienes uzkāpsim kores posmā Stříbrný hřeben, no kura mūs gaida skaisti skati ne tikai uz ezeriem Wielki Staw un Mały Staw Krkonošes Polijas pusē.
Patiesi neaizmirstamus skatus pēc tam baudīsim no mūsu augstākās virsotnes. Izrādīsim cieņu Luční hora un Studniční hora virsotnēm (Čehijas otrajam un trešajam augstākajam kalnam), kā arī Obří důl ielejai. Cauri tai, pa Rudná rokle aizu, vedīs nākamais mūsu maršruta posms, kas aizvedīs uz Pec pod Sněžkou – leģendāro tūrisma centru. No šejienes iesaku doties uz Černá hora kalnu, kur satiksim purvāju Černohorské rašeliniště – lielāko meža kūdras purvu Krkonošē, kas ir neticamus 6000 gadus vecs.
Skati, kurus nedrīkst palaist garām

Černá hora virsotnē mēs vēl pēdējo reizi varam pamāt Krkonošei no skatu torņa. Tomēr tas nebūs pēdējais skatu tornis mūsu ceļojumā: pie pašas nacionālā parka robežas vēl apmeklēsim monumentālo taku Stezka korunami stromů. Pa koka laipām pastaigāsimies augstu virs zemes, virs meža pameža, starp koku stumbriem, uzkāpsim līdz pat koku galotnēm un virs tām, līdz bez neviena pakāpiena pieveikšanas nonāksim monumentālā skatu tornī. No 45 metru augstuma apskatīsim meža valstību, zaļos pakalnus un tālo ainavu. Un lejup nobrauksim pa 50 metrus garu slīdkalniņu.
Mēs paraudzījāmies uz pasauli no augšas un paklanījāmies cildenajiem kalniem. Nākamajā sērijā atkal pastaigāsimies pa smilšakmens klinšu pilsētām un zem Eiropas lielākajiem smilšakmens klinšu vārtiem. Uz tikšanos Čehijas Šveicē!
Ieteikums: Vai unikālo Podijas nacionālo parku jau esat apmeklējuši?

