Pēdējās dažās dienās futbola faniem bija tikai viena dzīves jēga – EURO 2016. Gandrīz visa Eiropa dzīvoja līdzi šiem futbola svētkiem, un arī mūsu pandas talismans to nevarēja laist garām. Pakaļ futbolam tas devās uz Francijas pilsētu Tulūzu, kur gatavojās Čehijas izlases pirmajai spēlei pret Spāniju.
Jau dienu pirms spēles atmosfēra pilsētā bija absolūti lieliska. Par to parūpējās galvenokārt dzelteni sarkanie līdzjutēji, kuru pilna bija visa pilsēta, kas teju visa bija tērpusies futbola kreklos. Visur skaļi svinēja un gatavojās gaidāmajai spēlei. Vienīgais nelielais trūkums bija tas, ka mēs nenopirkām īpašu kreklu arī mūsu pandas talismanam.
Notikumu virpulī
Programmas galvenais punkts un mūsu mērķis, protams, bija spēle pret Spāniju. Pēc sākotnējās biedējošās informācijas par to, cik stingras ir pārbaudes stadionā un ka tur patiesībā nevar ienest pat zīmuli, sākām kalt plānus, kā stadionā ienest pandu un apsardzei paskaidrot, kāpēc šādu plīša rotaļlietu uz stadionu ņemt līdzi ir absolūti nepieciešams. Vērojot televīzijas ziņas un reportāžas par Krievijas līdzjutēju trakošanu stadionā ar ienestajām signālraķetēm un tērauda stieņiem, mēs tomēr saņēmām drosmi. Ja reiz viņi varēja ienest signālraķetes, mums taču atļaus vienu mazu plīša mantiņu.
Pārbaude galu galā noritēja pilnīgi bez problēmām. Katrs no aptuveni piecpadsmit kontrolieriem, kuriem mums bija jāiet cauri, reaģēja tikai ar paceltu uzaci un neizteiktu jautājumu acīs: "Kāpēc, pie velna, pieaudzis cilvēks stiepj uz futbolu plīša pandu?". Un ko tad – vai mums vajadzēja mūsu talismanu atstāt mašīnā? Katrā ziņā panda veiksmīgi nokļuva uz spēli un to godam izbaudīja. Tā nofotografējās ar spāņu līdzjutējiem, nonāca gandrīz līdz zaļajam zālienam un tika iemūžināta pat vairākās lielajās pasaules ziņu aģentūrās. Kas patiesībā nav nekas dīvains, ņemot vērā, ka runa ir par pasaules mēroga slavenību. Lai gan spēli zaudējām, atmosfēra bija lieliska, un mēs jau gaidījām nākamos mūsu programmas gaišos mirkļus. Mēs proti nolēmām aizvest pandu arī nopeldēties Azūra krastā.
Paradīzes stūrītis Francijā
Marseļa, Nica, Kannas, Sentropēza, Montekarlo... Kurš gan nezinātu šīs pilsētas. Azūra krasts visu gadu piesaista tūkstošiem tūristu un daudzas slavenības. Tāpēc arī mēs ar savu mazo slavenību tur nevarējām pietrūkt. Papildus debeszilajai jūrai un atvaļinājuma atmosfērai visā piekrastē valdīja arī futbola EURO gars. Gan Marseļa, gan Nica bija nākamās pilsētas, kurās notika čempionāts. Taču tajā brīdī mūs šis melnbaltais apaļais priekšmets vairs tik ļoti neinteresēja.
Daudz vairāk mēs baudījām jūru un vēsturiskos apskates objektus. Centāmies pēc iespējas vairāk izbaudīt pēdējos mirkļus piekrastē. Parādījām pandai pludmali un palmas un gandrīz izpeldinājām to arī strūklakā. Domāju, ka varam uzskatīt mūsu ceļojumu par vienu no veiksmīgākajiem. Neviens necieta, mēs visi lieliski pavadījām laiku un ilgi to neaizmirsīsim.
Atzīstiet paši ̶ vienai mazai (un turklāt vēl plīša) pandai tas nebūt nav slikti! Redzēsim, kurp ceļi to aizvedīs nākamreiz. Cerams, jau ar savu mazo mugursomiņu uz muguras. :)
