Tikai reta brīvprātīgā aktivitāte Čehijā lepojas ar tik senu un nerimstošu tradīciju kā pārgājieni un ar tiem saistītā tūrisma taku marķēšana. Orientēties tajās nav sarežģīti – atliek vien izprast principu un doties ceļā. Kas apsaimnieko tūristu marķējumus? Un kāda ir situācija ārvalstīs?
Kad tiek pieminēts tūristu marķējums, lielākā daļa cilvēku iztēlojas trīs svītras, kas norāda precīzu maršruta virzienu. Lai gan dažreiz tās nemanāmi rēgojas no krūmiem un prasa krietnu laiku, lai tās atrastu, citkārt nonāk krāsnī kopā ar koku, uz kura tika uzzīmētas, parasti tās ir uzticams palīgs ceļā uz virsotni.
Cienījamā Čehijas Tūristu kluba vēsture
Ar taku marķēšanu dabā sāka Čehijas Tūristu klubs (KČT) jau 1888. gadā. Toreiz to dibināja patriotiska grupa ap Vojtu Nāprsteku, kas 1889. gada 11. maijā iezīmēja pirmo maršrutu no Štjehovices uz Svatojanskes būdām. Taču to applūdināja Štjehovices ūdenskrātuve, un pirmā saglabājusies taka ir maršruts no Berounas uz Karlštejnu, kas šodien ir daļa no takas ar numuru 0001.
Mēdz teikt, ka Čehijas Republikai ir visblīvākais marķēto tūrisma taku tīkls, un to regulāri uztur un kopj tieši KČT. Šodien tas apvieno aptuveni 33 tūkstošus biedru – brīvprātīgo, kuri pašlaik rūpējas par 40 tūkstošiem kilometru taku vai tūristu mītnēm. Marķējumiem jāatrodas vismaz 250 metru attālumā vienam no otra, taču šādu noteikumu ievērošanu reizēm apgrūtina koku izciršana vai, piemēram, zemes īpašnieka maiņa.
Vēlaties doties kājām vai zirga mugurā?
Gājēju maršruti tūristu vidū ir visiecienītākie un visvairāk izmantotie. Marķējumi sastāv no trim svītrām, kur vidējā norāda maršruta krāsu, bet malējās baltās paredzētas zīmes izcelšanai. Asos pagriezienos tiek pievienota bultiņa, ceļa beigas apzīmē krāsains kvadrāts uz balta fona, un savs apzīmējums ir arī drupām, avotam, akai, virsotnei vai mācību takai. Regulāros attālumos ir izvietotas arī tūrisma plāksnītes un teksta virzienrādītāji.
Ziemā noder slēpošanas maršruti. Šie marķējumi ir tādi paši kā gājēju takām, taču balto svītru un plāksnīšu vietā tiek izmantota cita krāsa – oranža. Veloceļi ir vai nu šosejas ar dzeltenu pamatkrāsu, vai arī apvidus, kas ir identiski gājēju marķējumiem, bet arī uz dzeltena fona. Šosejas velomarķējumiem tiek pievienots velosipēda simbols, maršruta numurs, reizēm arī galamērķis un attālums. Šosejas maršruti mēdz būt arī tālsatiksmes, un tādā gadījumā uz tiem ir vienas vai divu zīmju numurs un dažkārt arī to logotips.
Pēdējos gados kļūst populāri arī jātnieku maršruti un takas cilvēkiem ratiņkrēslos. 2008. gadā KČT uzsāka līdzekļu vākšanu personām ar invaliditāti un par saziedoto naudu uztur un veido takas tiem, kuriem kājas neklausa. Tiek izšķirti pat trīs veidu ratiņkrēslu maršruti, un to iedalījums ir atkarīgs no personas fiziskās sagatavotības.
Kājām no Šumavas līdz Grieķijai
Čehijas teritoriju šķērso trīs tālsatiksmes starptautiskie gājēju maršruti. E3 no Santjago de Kompostelas līdz Pomezi Čehijas teritorijā caur Rūdu kalniem (Krušné hory), Lužicas kalniem (Lužické hory), Krkonošiem, Polijas Pūču kalniem (Góry Sowie), atgriežas pie Krālicki Sņežnīka (Králický Sněžník), Jesenīkiem (Jeseníky), tālāk caur Slovākiju un beidzas pie Emīnes raga Bulgārijā Melnās jūras piekrastē.
E6 stiepjas gar Baltijas jūras krastiem netālu no Stokholmas, šķērso Mariānske Lāzņi, Šumavu, Austriju, Balkānus un beidzas Dikellā, Grieķijā. Savukārt E10 sākas pie Arkonas raga Rīgenes salā, turpinās caur Varnsdorfu Vācijā, Bohēmijas viduskalni (České středohoří), Prāgu, Česke Budejovici un noslēdzas Bolcāno, Itālijā.
Banātu vienkārši nevar noliegt
No Čehijas marķēšanas sistēmas iedvesmojas arī ārvalstīs. „Mēs strādājam Aizkarpatu Ukrainā, Kaukāzā, Krimā, Maķedonijā vai Serbijā. Austrumeiropā tūrisms atšķirībā no masu tūrisma ir ilgtspējīgs un infrastruktūra palīdz arī vietējiem iedzīvotājiem,” intervijā Čehijas Televīzijai sacīja Kristīna Studenā no kustības „Brontosaurus“.
Tikpat pārdomātas takas ir, piemēram, Rumānijas Banātā vai Horvātijā. Taču taka ar čehu marķējumu atrodama pat Bataporā, Brazīlijā, kur to izveidoja Jans Antonīns Batja. Ārvalstīs maršrutu visbiežāk norāda stundās, nevis kilometros, taču dažviet sastopams abu apvienojums.
„Zīmju krāsošana varbūt izskatās vienkārša, taču visa metodika ir diezgan sarežģīta. Tā ietver kopumā 12 mācību materiālu sējumus jeb vairākus simtus lappušu. Kā marķētājam, kurš krāso, jums jāapgūst četri no tiem un jānokārto arī eksāmeni,“ žurnālam „100+1“ skaidroja Karels Markvarts no Čehijas Tūristu kluba. Tas var šķist prasīgs brīvprātīgais darbs, taču, pateicoties jums, kāds, iespējams, piedzīvos savas dzīves skaistākos ceļojumu mirkļus.
PADOMS: ja labprāt plānojat ceļojumu maršrutus un jums nav drukātu karšu, tūrisma maršrutus varat viegli atrast, izmantojot maršrutu plānotāju vietnē KČT vai tieši portālā mapy.cz.
Fotoattēlu avots: www.pixabay.com
