Šumava ir lielākais no mūsu nacionālajiem parkiem. Tā platība ir gandrīz divreiz lielāka nekā Krkonošu nacionālajam parkam un vienpadsmit reižu lielāka nekā Podijī. Tāpēc šajā gadījumā nepiedāvāšu maršrutu, kas vītos cauri visam parkam, kā tas bija iepriekšējos rakstos, bet tikai caur tā daļu. Tomēr jūs atkal varat sagaidīt daudzveidīgu gan slavenu, gan mazāk zināmu, taču ne mazāk interesantu vietu klāstu. Visas trases garums: 73 km (maršruta karte)
Šoreiz dosimies ceļā no mūsu mazās Čehijas „jūras" krastiem – Lipno. Četrdesmit divus kilometrus garā ūdenskrātuve ir lieliska vieta visiem ūdens sporta veidiem. Cita starpā pie tās atradīsiet vēl vienu Koku galotņu taku (pieminēta rakstā par Krkonošiem) vai, piemēram, pilsdrupas Vītkuva pils (Vítkův hrádek). Taču mūs šoreiz interesēs Lāču taka (Medvědí stezka), kas aizvedīs mūs uz Pernīka kalnu.
Takas pievilcība slēpjas daudzos fantastiskos klinšu veidojumos, kas burtiski izkaisīti gar to. Jūs redzēsiet Pernīka klinti, Gotisko portālu, Sēni vai Šūpuļakmeni (Viklan), kas šķietami izaicina pašu gravitāciju.


Taka vedīs mūs gar poētisko pludināšanas ūdenskrātuvi Jelēnu ezeriņi (Jelení jezírka) līdz pat Jelēnu virsotnēm (Jelení vrchy). Tā kā jau pieminēju pludināšanu, šeit atrodams arī Švarcenberga pludināšanas kanāls (Schwarzenberský plavební kanál) – unikāla 18. un 19. gadsimta mijas hidrotehniskā būve, kas gandrīz 170 gadus kalpoja iegūtās koksnes transportēšanai.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažas šīs pārdomātās sistēmas daļas, piemēram, gandrīz 400 metrus garš meža tunelis.
Pa lāča pēdām
No Jelēnu kalna varētu droši doties uz Šumavas augstāko virsotni – Plehi (Plechý) (1378 m v.j.l.), kur var priecāties par skatu uz ledāja ezeru Plešnes ezeru (Plešné jezero). Taču tas nozīmētu noiet dažus liekus kilometrus, tāpēc labāk turpināsim mūsu maršrutu. Gar Šumavas pēdējā lāča pieminekli (cerēsim, ka šie skaistie dzīvnieki kādu dienu atkal atgriezīsies Šumavā) taka mūs aizvedīs uz Vltavas pļavām, kur dzimst Vltava, satekot tās divām sākotnējām pietekām: Teplai un Studenai Vltavai.
No šejienes ir tikai neliels gabals līdz Soumaras kūdras purvam (Soumarské rašeliniště), kur var iepazīties ar rūpnieciskās ieguves noplicinātā purva atjaunošanas procesu, kā arī ar pašu unikālo biotopu, caur kuru ved ļoti skaista dabas izziņas taka. No koka skatu torņa varēsiet aplūkot visu purvu no augšas. Lenoras ciemā nepalaidiet garām unikāli saglabājušos kopienas maizes krāsni, kur kopš 1837. gada mazturīgākie ciema iedzīvotāji varēja cept maizi. Šeit uz ceļa posmu atstāsim nacionālā parka robežu, taču neuztraucieties, mēs tajā atkal atgriezīsimies.
Pirmatnējā meža varenā enerģija
Neredzēt Boubīnu (Boubín) būtu liels zaudējums. Tā virsotnē atradīsiet lielisku skatu torni, no kura redzēsiet visas debespuses (tūlīt aiz Pradeda tas ir visaugstāk izvietotais skatu tornis Čehijā). Kalna galvenā vērtība tomēr ir Boubīnas pirmatnējais mežs (Boubínský prales) – valsts dabas rezervāts, kas tika izveidots jau pirms 161 gada, un tas ir viens no mūsu senākajiem rezervātiem.
Pateicoties tam, šeit redzēsiet izcilu dabiskā dižskābaržu un egļu meža piemēru, kas atstāts tikai paša ziņā. Ap pirmatnējā meža kodolzonu, kas dabas aizsardzības nolūkos ir slēgta, ved dabas izziņas taka.

Zem Boubīna iziesim cauri Kubova Hutai (Kubova Huť), kur redzēsim visaugstāk izvietoto dzelzceļa staciju Čehijā (995 m v.j.l.). Vilka akmens (Vlčí kámen) gan atgādinās par, domājams, pēdējā Šumavas vilka nošaušanu 1874. gadā, taču šodien mums jau ir iemesls priekam – šie uzmanīgie plēsēji pēdējos gados atkal dabiski atgriežas Šumavas biezokņos. Ja būs skaidrs laiks un veiksim nelielu novirzi no maršruta, no Alpu skatu vietas varēsim saskatīt pat Eiropas augstāko kalnu grēdu. Pie Borova Ladas mūs gaida veselas divas interesantas pieturas. Pirmā būs Pūču aviāriji, kur āra voljeros varat apbrīnot šos elegantos nakts putnus.
Nedaudz tālāk aiz ciema nonāksim pie Halupu purva (Chalupská slať) – augstā sūnu purva, no kura paveras skats uz lielāko purva ezeriņu Čehijā, ko dēvē par Halupu. Pie Kvildas savukārt aplūkosim citus dabiskos Šumavas iemītniekus: briežus un lūšus. Mūsu ceļojumu pa Šumavu noslēgsim ar trešā purva apskati, ko sauc par Jezernī slati (Jezerní slať). Tas atrodas starp Kvildu un Horska Kvildu, kas ir visaugstāk izvietotās apdzīvotās vietas Čehijas Republikā (1065 m v.j.l.).


Šumavā, tāpat kā jebkurā citā no mūsu nacionālajiem parkiem, joprojām ir daudz vietu, kuras jums vēl neesmu parādījis un kuras ir vērts apmeklēt. Līdz ar to aicinu jūs izpētīt teritorijas, kas pieder pie mūsu zemes lielākajiem dārgumiem.

